84.ASV Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā Losandželosā svētdien triumfēja melnbaltā mēmā kinofilma «The Artist» («Mākslinieks)», saņemot piecas godalgas, tostarp arī kā gada labākā filma.
Balvas saņēma arī filmas režisors Mišels Hazanavičs un galvenās lomas atveidotājs Žans Dižardēns.
Filma «The Artist» («Mākslinieks») kļuvusi par pirmo mēmo filmu, kas prestižo godalgu saņēmusi pēdējo 85 gadu laikā.
Līdz šim «Oskaru» saņēmusi tikai viena mēmā filma, tas notika 1927.gadā.
Labākās aktrises gods ticis Merilai Strīpai par lomu filmā «The Iron Lady» («Dzelzs lēdija»). Šī bija trešā reize aktrises karjerā, kad viņa saņēmusi šo pagodinājumu.
Savukārt kategorijā «Labākā otrā plāna aktrise» uzvarēja Oktāvija Spensera par tēlojumu filmā «The Help» («Kalpone»), bet par labāko otrā plāna aktieri atzīts Kristofers Plamers par veikumu kinolentē «Beginners».
Mārtina Skorsēzes piedzīvojumu filma «Hugo», kas bija nominēta 11 kategorijās, arī saņēma piecas prestižās godalgas, taču tās visas piešķirtas par izcilu veikumu tehniskajās kategorijās.
Kā labākā animācijas filma tika apbalvota «Rango».
84.ASV Kinoakadēmijas apbalvošanas ceremonijas laureāti nozīmīgākajās kategorijās:
Gada labākā filma: «The Artist» («Mākslinieks)»;
Labākais režisors: Mišels Hazanavičs - «The Artist» («Mākslinieks»);
Labākais aktieris galvenajā lomā: Žans Dižardēns - «The Artist» («Mākslinieks»);
Labākā aktrise galvenajā lomā: Merila Strīpa - «The Iron Lady» («Dzelzs lēdija»);
Labākais aktieris otrā plāna lomā: Kristofers Plamers - «Beginners»;
Labākā aktrise otrā plāna lomā: Oktāvija Spensera - «The Help» («Kalpone»);
Labākais oriģinālscenārijs: «Midnight in Paris» («Pusnakts Parīzē»);
Labākais adaptētais scenārijs: «The Descendants» («Pēcteči»);
Labākā animācijas filma: «Rango»;
Labākā ārzemju filma: «A Separation», Irāna.
Balvas saņēma arī filmas režisors Mišels Hazanavičs un galvenās lomas atveidotājs Žans Dižardēns.
Filma «The Artist» («Mākslinieks») kļuvusi par pirmo mēmo filmu, kas prestižo godalgu saņēmusi pēdējo 85 gadu laikā.
Līdz šim «Oskaru» saņēmusi tikai viena mēmā filma, tas notika 1927.gadā.
Labākās aktrises gods ticis Merilai Strīpai par lomu filmā «The Iron Lady» («Dzelzs lēdija»). Šī bija trešā reize aktrises karjerā, kad viņa saņēmusi šo pagodinājumu.
Savukārt kategorijā «Labākā otrā plāna aktrise» uzvarēja Oktāvija Spensera par tēlojumu filmā «The Help» («Kalpone»), bet par labāko otrā plāna aktieri atzīts Kristofers Plamers par veikumu kinolentē «Beginners».
Mārtina Skorsēzes piedzīvojumu filma «Hugo», kas bija nominēta 11 kategorijās, arī saņēma piecas prestižās godalgas, taču tās visas piešķirtas par izcilu veikumu tehniskajās kategorijās.
Kā labākā animācijas filma tika apbalvota «Rango».
84.ASV Kinoakadēmijas apbalvošanas ceremonijas laureāti nozīmīgākajās kategorijās:
Gada labākā filma: «The Artist» («Mākslinieks)»;
Labākais režisors: Mišels Hazanavičs - «The Artist» («Mākslinieks»);
Labākais aktieris galvenajā lomā: Žans Dižardēns - «The Artist» («Mākslinieks»);
Labākā aktrise galvenajā lomā: Merila Strīpa - «The Iron Lady» («Dzelzs lēdija»);
Labākais aktieris otrā plāna lomā: Kristofers Plamers - «Beginners»;
Labākā aktrise otrā plāna lomā: Oktāvija Spensera - «The Help» («Kalpone»);
Labākais oriģinālscenārijs: «Midnight in Paris» («Pusnakts Parīzē»);
Labākais adaptētais scenārijs: «The Descendants» («Pēcteči»);
Labākā animācijas filma: «Rango»;
Labākā ārzemju filma: «A Separation», Irāna.
